Pededze. Robeža – Jaunanna


Izraudzītā Pededzes laivu brauciena starta vieta Latvijā ir unikāla. 3 robežu krustpunkts. Dzeloņstiepļu žogs un paliels uzraksts “STĀT” skaidri norāda Krievijas virzienu. Pēc selfijiem ar robežstabiem, operatīvi apmeklē mūs Latvijas robežsardze. Dokumentu pārbaude (bijām iesnieguši elektroniski pieteikumu par savu pierobežas vizīti), ļoti draudzīgi aprunājamies un tikpat draudzīgi atvadāmies. No sarunas secinām, ka šī ir samērā populāra vieta tūristiem. Tie te parādās gan parasti sākot no maija un, kas interesanti, tikai ļoti retos gadījumos tie ir laivotāji. Par to, ka pirmo reizi te atvedis ir laivas, saka mums arī Jānis no laivu nomas “Pededzes”. Man personīgi tas viss tīri labi patīk un arī ceļa biedriem nav iebildumu uzlaivot upes posmā, kur bieži laivas neslīd.
Stāvot krastā, ir redzams, ka esam trāpījuši ar ūdenslīmeni desmitniekā. Ledus nupat ir izgājis, un upe ir gandrīz savā maksimumā. 3 dienās plāns ir veikt pēc iespējas vairāk km, un pabeigt tur, kur sākas “vasaras Pededze”. Lūkojot upi, tāda apņemšanās izskatās pavisam reāla. Tādejādi mēs varētu turpināt šo laivu braucienu kaut kad vēlāk, bez bažām par ūdens daudzumu upē.
Par upi. Droši vien cilvēkam bez iepriekšējas pieredzes laivā sēdēšanā un šķēršļu pārvarēšanā šis posms nebūs īsti piemērots. Bijām gatavojušies, ka būs kas trakāks, bet aptuveni 60km garumā pāri upei esošo koku dēļ nācās izkāpt ~10 reizes. Pārsvarā mēģinājām, un tas mums ar izdevās, izspraukties sarežģītās vietās “caur adatas aci”. Divas no tām gan (katrai laivai pa vienai), krastā kāpšana pirmajā dienā tika aizstāta ar izpeldēšanu. Pededzei ir laba straume, un katrs līkums var nest pārsteigumu. Laivas piespiede pie koka gandrīz 100% būs garantēta ar ceļojuma turpinājumu paša spēkiem kraulā, braslā vai kādā citā peldtehnikā. Svarīgi arī ieturēt distanci starp laivām, jo “brīvais metrs” upē divām laivām vienlaicīgi būs pa šauru. Izbrauc viens, pēc tam seko tikai otrs. Veste mugurā obligāti.
Pirmajā dienā nobraucam padsmit km, paliekam teltī. Krastā vēl sniega kupenas, un naktī gaidāms mazs saliņš, viens no mums tomēr pieturas pie savas n-to gadu tradīcijas (sākotnējais šāds nakšņošanas iemesls pavisam banāls – slinkums telti celt) un paliek gulēt pie ugunskura guļammaisā. Šis posms noteikti patiktu neskartās dabas mīļiem. Neviena gruža upē, neviena cilvēka, nevienas mājas.
Otrajā dienā mums jānokļūst līdz Mālupei. Straume Pededzē ar katru līkumu kļūst vēl spēcīgāka. Vietām straujteces viļņu putu gali upi padara pilnīgi baltu. Šad un tad piestājam krastā, lai izsmeltu šļakatu pielietās kanoe. Dēļ šķēršļiem no laivām izkāpjam varbūt vien pāris reizes. Jautra krāce izveidojusies starp veca koka tilta balstiem. Nobraucam arī to. Šī upes daļa ir izteikti ātra. Patiks ātruma cienītājiem. Izstūrēt/izairēt līkumus abiem laivā sēdētājiem, lai trāpītu pareizajās trajektorijās, gan vajadzēs pamatīgi un no sirds. Pirms līkumiem gan der pameklēt vismaz kādu atstraumi un paskatīties, kas darās aiz stūra. Šajā straumē pāri esošs koks nozīmē nevis gandrīz 100%, bet 100% laivas kritienu. Finišējam pie Mālupes tilta. Mums pakaļ atbrauc Jānis, un dodamies ar auto pie viņa. Vārīsim zupu, ieiesim pirtī un pirms nakts miega uzrausim pārdesmit partijas zolīti.
Trešā diena. No Mālupes mums noteikti jātiek līdz Jaunannai. Jāveic vairāk kā 20km. Jaunanna ir vasaras Pededzes laivu nobrauciena starta vieta. Mums ir plāns turpināt tālāk kaut kad vēlāk šo upi, iespējams, vasarā, tādēļ svarīgi tikt līdz tejienei. Šī diena atkal būs citādāka. Upe bieži ieiet palienēs. Nejauši novirzoties no pamatgultnes, dažreiz sanāk uzlaivot pa pļavām, palauzties cauri krūmiem, izlaivot pa mežu un apmaldīties. No laivas praktiski neizkāpjam, ja nu vienīgi uzēst pa sviestmaizei. Laivas slīd tiešām labi un savu galamērķi sasniedzam ļoti laicīgi. Stājam krastā pie Jaunannas dambja. Atmiņai kopbilde, krāmējam laivas un steidzam māju virzienā. Kādam priekšā vēl ~500km automašīnā.
Pēcgarša. Noteikti ieteiktu šo posmu nolaivot tiem, kuri vēlas pamēģināt ko nestandarta. Bet svarīgi atcerēties, ka būs jāairē un jāstūrē. Jālien pa koku apakšām un augšām. Tā nebūs viegla, bet interesanta pastaiga. Būtisks ir ūdenslīmenis upē. Vislabāk to zinās vietējie. Mūsu gadījumā atslēgas cilvēks bija Jānis. Pie Jāņa var vērsties ne tikai pēc padoma, viņš nodrošinās arī ar visu nepieciešamo laivu braucienam. Neaizmirsti par pierobežas caurlaidi. Tā ir viegli iesniedzama forma i-netā. Atbilde sagaidāma 3 darba dienu laikā.
Paldies maniem ceļabiedriem par piedzīvojumu, paldies Jānim no laivu nomas “Pededzes” par laivām, pirti un padomu.

Turaids

foto. Armands P. un Armands I.