surais losis

Sūrais Losis


Visiem labi zināms, ka Latvijā ir viena kārtīga vīriešu dzimtē rakstāma upe – Abuls. Nu labi, divas. Arī Losis (pareizi būtu lasīt ar apaļo “O”). Un tomēr nē. Nīgrandes apkārtnē upes ar vīriešu dzimtes galotnēm nosaukumā ir diezgan daudz. Vienam pašam Losim ir divas pietekas: Spinnis un Dārģis. Savukārt vēl pirms kara turpat netālu esošā Dūmiķe bija Dūmiķis, Laurupīte – Lauris, bet Skutule – vienkārši Skutuls. Tādas lūk vietējās īpatnības.

Par pašu Losi. Pirms doties braucienā ar laivām, tika veikts izlūkbrauciens ar auto. Upe šķita gana plata laivai, ātra un ainaviska. Kartē uz papīra redzam, ka tā ir gandrīz neapdzīvota. Google stāsta, ka pašreizējais mūsu tieslietu ministrs varētu būt šīs upes patrons un galvenais popularizētājs.

Esam 12. Kā ierasts, SL laivu ekspedīcijas serdi veido Liepājas grupējums. Šoreiz tam pievienojušies veseli 4 rīdzinieki. Tādejādi tapis draudzīgs, izpalīdzīgs un smieklīgs (ļoti daudz tiek jokots) kolektīvs. Plānojam nobraukt divās dienās kādus 30 km. Sākam vietā, kur māju nav vairāku kilometru rādiusā. Atskaites punkts ir vien vertikāli uzsliets Stonhendžas cienīgs laukakmens. Nonākot pie pašas upes, secinām, ka ūdenslīmenis pāris dienu laikā ir nokritis par aptuveni metru. Martā dabā tā nenotiek un skaidrs, ka ūdeni saregulējis pēc sava prāta ir Loša lejtecē esošais HES. Tas gan nav iemesls atkāpties no plāniem laivot.

Pirmie metri pat tiešām ir braucami. Upē lieli laukakmeņi, mazā Loša krastus veido stāvas gravas, ik pa brīdim straujteces, ļoti līkumota. Ja nebūtu koku aizbirumi tik nenormālā skaitā, ainavu baudīšana 100 % varētu konkurēt ar Kurzemes pērli Rīvu. Visa brauciena garumā nekādu gružu. Izņēmums ir divas 20 коп. vērtās padomjlaiku alus pudeles. Losis ir ļoti tīrs.

Dažreiz palīdz zāģis, cirvis vai lokanība. Citreiz Armands. Dodoties dziļāk, koku aizbirumi kļūst arvien masīvāki. Pirmajā dienā esam spējīgi nobraukt ne vairāk kā 4 km.  Laicīgi meklējam telšu vietas, jo šis brauciens ir īpašs (līdzīgi kā citi “Ielūdz Guntis Grūbe” laivu pasākumi). Bez telšu vietu un ugunskura iekārtošanas ir jāatrod laiks kārtīgu vakariņu pagatavošanai. Šoreiz tradicionālo ugunskurzupu aizstāj upes krastā gatavots liellopa gaļas gulašs, kas papildināts ar baravikām, saldo krējumu, kartupeļiem, svaigām salātlapām un redīsiem. Desertā vārām solīto rabarbera ķīseli, kuru pārlejam ar pienu. Punktu uz „i” uzliek Dāvis ar līdzpaņemto ģitāru.

Otrā diena sākas ar nometnes atsaldēšanu, jo naktī bijuši mīnusi. Dzeram kafiju, cepam olu kulteni. Skatot karti, ir skaidrs – lai neierautu pamatīgā zarā, laivošana mums jābeidz pēc nepilna kilometra. Tālāk braukt nebūtu vēlams, jo nākamais piebraucamais ceļš vien pēc 6 km līkumotās upes, bet daudziem vēl tāls ceļš līdz mājām.

Izraudzītajā finišā ir dīvainas būves drupas. Te varbūt ir bijis tilts, iespējams pat dzirnavas. Pašreiz gan daba paņēmusi visu, ko cilvēks reiz ir būvējis, savā klēpī un grūti saprast, par ko liecina senie mūri upē. Arī vietējie rausta plecus. Tiesa, mājās esot izdodas uzmeklēt Nīgrandes pagasta novadpētnieci Vinetu Ignāti, kura labprāt padalās ar informāciju. Izrādās.

Uz mazā Loša ir bušas divas dzirnavas. Mēs bijām nokļuvuši līdz pirmajām (otrās ir upes augštecē). Šīs reiz sauktas par “Tomasiem”. 2.Pasaules karā vācieši tās saspridzinājuši kopā ar blakus esošajām dzīvojamajām ēkām. Savukārt tilta te nemaz nav bijis. Ceļš vedis pār braslu. Vieta bijusi īsta zelta bedre leišu un latviešu kontrabandistiem, kuri savas nedeklarētās kravas šajā vietā pārvadājuši gan pirms, gan kara laikā, gan arī vēl pēc tam miera laikos.

Mūsu Loša stāstam ar to gan vēl nav gala. Vēl daudz ko redzēt un daudz ko piedzīvot. Bet tas lai paliek nākamajai ekspedīcijai, jo tieši vecā Tomasa dzirnavas būs vieta, kur mēs atgriezīsimies, lai turpinātu.

Turaids

p.s. Paldies Guntim Grūbem par vakariņām. Paldies Armandam par nesavtīgo palīdzību šķēršļu pārvarēšanā. Paldies Bucim, Dāvim, Agnesei un Mārim, ka vairāki simti kilometru nebija iemesls neatbraukt. Paldies Sandim, Guntim, Mārim, Kristiānam, Romānam par biedriskumu un joku dzīšanu. Paldies izpalīdzīgajam vaiņodniekam par auto pārbraucieniem. Vinetai par atsaucību un vēsturi!