18

Renda-Zilais valis-Venta


Abava ir klasika. Tās mērenā straume un ainaviskie krasti ir, bija un būs jaudīgs magnēts tūkstošiem dabas baudītāju laivās. Pagājušā gadsimta otrajā pusē, padomju tūristiem speciāli tika izstrādāti pat maršruts. Kamēr vīri ar bērniem brauca upi, kundzēm no Maskavas tika organizēta šopingtūre Kuldīgas veikalos. Laivotāju te bija gan toreiz, gan netrūks arī tagad.

Mums šī skaistā Kurzemes upe nav nomas prioritāte, un reizes, kad esam te vasarā, ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas. Tiesa, par šo upi ir daudz dzirdēts, bet maz redzēts. Braucam skatīt.

Līdzīgi kā krievu laikos, veicam iepirkšanos Kuldīgas pārtikas veikalā. Sagaidām mūsu auto pārdzinēju un dodamies uz Rendu. Brauksim mazapdzīvotāko upes daļu no Rendas līdz … Galamērķis īsti nav zināms. Sākumā doma ir finišēt Nabas ezerā. Pēc tam, kad uzzinām, ka joprojām to apsēduši zemledus makšķernieki, mainām plānus. Brauksim pa Ventu līdz Zlēkām.

Upē dodamies piecās kanoe, neskaitāmu lielāku un mazāku ledus gabalu ieskauti. Diena pelēka, bet ir silts. Abavā ledus izgājis (pareizāk sakot – iet) un ir lieliska straume. Vēlāk novērtējam arī to, ka ir atbilstošs ūdens līmenis, lai pārbrauktu pāri visām šī upes posma straujtecēm. Milzīgs pluss laivošanai februārī ir tas, ka vari izvēlēties jebkuru no laivotājiem paredzētajām nakšņošanas vietām! Paliekam teltis būvēt un ugunskuru kurt pie zilā vaļa. Vietas nosaukums aizgūts no elegantās laivas, kuru pamanām vien nākamās dienas rītā turpat blakus. Vakars paiet spraigās sarunās. Diskusiju diapazons milzīgs. Daži tēmturi: #truksnis #kaukāzs #leišu_kandžas_fabrika #gastronomija #pikaso

Par Abavu ir rakstīts daudz un nez vai ir iespējams ko pateikt no jaunu. Divos vārdos. Ļoti simpātisks ir posms līdz ietekai Ventā. Smilšakmens atsegumi, krācītes un dabas skati aizraus ikvienu. Skaidrs ir tas, ka Abava ir tā vērta, lai to reiz dzīvē redzētu. To arī novēlēšu katram!

Ja pirmajā dienā tie tikai gāja, otrajā dienā bija aizgājuši pavisam. Runa par ledus gabaliem. Kā uz burvja mājiena, upe no rīta ir tukša! Spīd saule, zilas debesis. Viss vienkārši perfekti. Pat pārāk. Ventā gan viss mainās par 180 °. Bijām informēti, ka jau labu laiku izkāpšana tradicionālajā upju satekas vietā ir slēgta publikai (privātīpašums). Cīnoties ar likteni un skarbo Ventas pretvēju, maucam tālāk. Plāns sliktākajā gadījumā kāpt pie Zlēku tilta, labākajā krietni pieticīgāks – derēs jebkura legāli ar auto piebraucama vieta. Pēc pāris km tādu arī atrodam. Indikators trīs vimbu copmaņi, pēc kuru kondīcijas un ekipējuma redzams, vīri te kājām nav nākuši. Metam mieru pieturā, kuru rotā elegants nezināma autora kokgriezums – “Venta”.

Padoms nākamajiem laivotājiem. Esiet prātīgi, kad laivosiet šo posmu vasarā! Izkāpšanas vietas pēc ietekas Ventā ir retums – tuvākā būs pie Nabas ezera jeb vairāki km pēc ietekas Ventā.

 

Paldies Armandam, Kasparam, Mārim, Ingum, Guntim, Mārim, Egilam, Andrim par piedzīvojumu un bildēm!

Paldies Uģim par auto pārbraucieniem!

 

T. Šēfers