Birztala

Kopgarums nieka 25 km, galvenās pietekas daži grāvji un strauts. Neskatoties uz to, ka karstajā vasarā vietām upe pilnībā pazūd no ekrāniem, uz Birztalas atrodas vairāk nekā gadsimtu sens HES. Jāpiezīmē gan, ka elektrības ražotnes slēdzis labu laiku te ir OFF un vecajās ūdensdzirnavās saimniekošana nenotiek.

Reti ir redzēta tāda Latvijas mazā upe, kas būtu laivojama vārda tiešā nozīmē. Realitātē Birztala ir brīvi braucama no Gramzdas līdz ietekai Vārtājā jeb visus mūsu izmēģinātos ~20km. Iemesls – lielāko daļu šo posmu skārusi nesenā tīrīšana. “Upes būvdarbi” gan nepadara piedzīvojumu nebaudāmu. Tāpat ir pa straujtecei, jestram līkumam un bebru meistarotam tramplīnam. Uzsākot mūsu braucienu netālu no Dižgramzdas vecās smēdes, nekas gan par to neliecināja. Lai nebūtu jāmokās ar upē sakritušo alkšņu čupu, laivas nākas nonest pa pļavu metrus 50 aiz tilta un tikai tad varam sākt. Beigu beigās te arī bija vienīgais reālais šķērslis. Tas gan nenozīmē saldu un sausu dzīvi laivās.

Birztalas pēdējie 6 km atgādināja pastaigas pārplūdušā mežā. Vietām pilnībā izgājusi no rāmjiem. Ir brīži, kad pareizās gultnes meklēšana sagādā īstus orientēšanās rēbusus. Piedevām, meandri pēc Purmsātu tilta kādam kļūst par sarežģītu. Vienvārdsakot, apmetnes vietā daži no mums pat ierodas peldus. /!!! Mazajām upēm pārplūstot, to dziļums sasniedz 2 un pat vairāk metrus. Atceries – drošības veste OBLIGĀTA!!!/ Tā kā lietus tā arī nepāriet un superslapjās malkas dēļ, ar uguni mums iesākumā īsti nesokas, pirmā stunda krastā pavisam nav no jautrākajām. Gribot negribot nodomāsi, cik labi būtu tagad mājās un nevis skatīt– kur te telti celt. Vēlāk, pēc vakariņām, laiski pļāpājot ar ceļabiedriem pie ugunskura, no kaimiņa pienāk sms: “Vai arī jums pazudusi elektrība?” Johaidī, cik viss tomēr šajā pasaulē ir relatīvs.

No rīta atkausējam apsalušās teltis, atdzīvinām uguni, ēdam brokastis, iedzeram pa kafijai un dodamies tālāk. Vakar esam vareni uzlaivojuši, jo nepilnas h laikā sasniedzam ar nosprausto galamērķi – Mazkalētus. Tālāk veikals, bilde ar vietējo kolorīto tipu un pavisam jau drīz arī silta vanna mājās.

Nezinu gan, vai kādreiz šajā upē tūristi laivās kļūs par ikdienu. Un tas nemaz nav vajadzīgs. No otras puses – ja vēlies ko īstu un patiesu, nobrauc Birztalu. Upe komplektā ar foršu kompāniju – perfekts rudens/ziema/pavasaris laivu maršruts.

Turaids

foto: Artūrs, Mazurs