Viss sākās no idejas par to, ka Bārtas upē būs mazā Meksika un peldēs krāsainas koka liellaivas. Gluži Ksočimilko kanāla tūrisma meku uztaisīt neizdevās, bet desmit gadu garumā ārkārtīgi pievilcīgas trīs apgleznotas liellaivas slīdēja Bārtas upes dzidrajos ūdeņos un cilvēkus priecēja.
Kā teicis reiz sengrieķu filozofs Hērakleits: “Cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē.” Padaudz ūdeņu ir aizplūdis par šiem gadiem un nav arī mērķis atjaunot mūsu veco rudens laivošanas tradīciju. Šis vairāk būs kā izņēmums.
