Kāds sirdsstāsts


16.novembrī(2014) laužoties ar laivām cauri, Virgas upes alkšņu brikšņiem uzgājām jeb pareizāk uzlaivojām kādu interesantu atradumu. Papīra sirdi. Spriežot pēc uzrakstiem uz tās, atlidojusi pie mums no Holandes ar vēsti, ka tieši pirms gada(31.okt.2013.) kāzas svinējuši Angelique un William. Atradums ieintriģēja un nolēmām abus uzmeklēt. Tas arī izdevās. Izrādās, pavisam vienkārši, balti baloni gaisā palaisti viņu kāzu dienā Kesterenes pilsētā, tādejādi pasaulei pavēstot par abu svinīgo brīdi. Ja pieņemam, ka balons devies taisnā virzienā uz Virgu (un kur gan citur tam lidot), veiktais attālums ir 1200km. Visdrīzāk gan tika izmests arī kāds līkums un lidojums bijis garāks. Bet tas šķiet nav vairs tik būtiski jo vēst tika nodota!

Šobrīd holandiešu sirds gatavojas jau savam atpakaļ „lidojumam”.

 

Foto nr.1. Sirds palaišanas brīdis. Kersterene (31.10.2013.)

Foto nr.2. Precīza sirds “nolaišanās” vieta Virgas upē (16.11.2014.)

 

Foto: Angelique, William, Turaids

 

1.janvāris Durbes upē


Atsaucāmies uzaicinājumam un gada pirmo dienu ielaivojām Durbē. Protams, dīvaini bija ne tikai laivot tādā datumā (darīts gan bija jau iepriekš), bet arī atrasties upē, kad tās lielāko daļu sedz ledus kārta. Sajūtas lieliskas. Šļūcām pa ledu, satikām bebru, aizstaigājām līdz Sēku dižozoliem (noteikti jāapskata laivojot šo upi, meklē atzīmi „10km” upes kreisajā krastā) un izbaudījām Rolfa un Ingrīdas aka Redzēt Debesis viesmīlību.

p.s. Nevajag baidīties laivot ziemā. Tā ir iespēja iegūt lieliskas sajūtas un vēl lieliskākās atmiņas.

 

foto: Turaids Šēfers