Vīruss ievieš korekcijas. Tradicionālais rudens tālbrauciens ar laivām atliekas – sagaidīsim poti. Tikmēr, oktobrī dosimies lūkot Latvijas vienu no skaistākajām upēm, Salacu.
Moliçeiro [Moličeiro] pagājušā gadsimta sākumā Portugālē tika izmantotas piekrastes ūdenszāļu vākšanai. Laivas nosaukums atvasināts no vārda moliço (jūras zāle).
Arvien mazāk tādu upju Lejaskurzemē, kur nav pabūts ar laivu. Mums šķiet, ka Birztala varētu būt viena no tām retajām, kas laivotājus nez vai redzējusi.
Katrā “Bārtas kartupelis” par spīti tam, ka ikreiz airējam uz priekšu, vienmēr mēdzam atskatīties atpakaļ. Šogad, lai redzētu, kas tur aiz muguras, ar binokli būs par maz. Vajadzēs ko jaudīgāku. 2017. gada laivu stāsts – Akmens laikmets.
