Trīs vienā: Līgupe, Paurupe, Pape

Turpinot mazo Kurzemes upju ziemas seriālu, braucām skatīt Līgupi. Pašos Latvijas dienvidrietumos esošās upes maršrutu apvienojām ar vēl diviem ūdensceļiem: Parupes – Līgupes + Papes kanāliem un beigu beigās sanāca mums nedaudz virs 12km trīs dažādas ūdenstilpnēs vienā dienā.

Lai arī bijām gatavi, ka braucot ūdeņus, kuri vasarā sastopami vien uz jāņusētas kartes sagaidīs mūs koki un bebru dambji, pārsteidzoši, bet bažas nepiepildījās. Pati Līgupe no Liepājas/Klaipēdas šosejas tilta līdz pat atzaram ar Paurupes kanālu ir gandrīz brīvi braucama. Upei ir lieliska straume, tā šķiet ir taisnoti un tās krastā esošie alkšņi un bērzi, spītējot Merfija likumiem, krituši nevis upē, bet tai blakus. Tomēr viss tik pasakaini gluži gan nav. Uzņemot kursu uz Paurupes-Līgupes kanālu piedzīvojām ko negaidītu. Ūdens tajā nav atrodams. Šobrīd tas ir nošķirts no upes ar zemes valni. Iespējams, tādejādi tiek atrisināts postošu plūdu jautājums blakus esošajā viensētā. Kanāls gan savu resursu savāc no Papes palienām un mežmalām neticamā ātrumā. Jau pēc ~100m ūdens daudzums ir pietiekams laivošanai. Tiesa, mazliet vēlāk gadījās vēl kāds ar laivu nepārvarams šķērslis – ledus. Tas gan saprotams, februāris laukā. Tā nu ledu laužot,un tur kur nevarējām, slidinot laivas, turpinājām savu ceļu uz Papi.

Tie kuri braukuši kanālus laivās, droši vien piekritīs. Tiem visiem ir kāds mīnuss – gari, taisni un vienmuļi. Šis nebija izņēmums, bet ar lielisku bonusu. Papes savvaļas zirgi un tauri neizkāpjot no laivas. Tieši šādu skatu piedzīvojām, braucot šo maršrutu. Lieliska balva, laivotājiem februārī.

foto & teksts: sofijaslaivas.lv, Guntis Ķupis