Kids on tour Abavā.

“Kas šī par upi,” izsaucās Laima pēc tam, kad slapjajā mugursomā atradām sausas, skaisti sapakotas ceptas olas. “Vispirms vafeles un zefīri, tagad olas.”

Redz, pirms pāris stundām laižoties lejā pa brūno Abavu, nez no kurienes pa mums pretim peld izmircis krekeris. Minūti vēlāk tam pievienojas vafele, tad groziņš, līdz visbeidzot upes vidū ieraugam izmirkušu, bet vēl peldētspējīgu, baltu zefīru. Vai tik mēs neesam filmā “Čārlijs un šokolādes fabrika”?

Iespējams, ka tie bija priekšvēstenši tālākajiem notikumiem. Jo vien stundu vēlāk, neeilgi pēc tam kad bijām paslīdējuši garām oreo govīm, līdz grupas priekšgalam nonāk ziņa, ka laiva ir gāzusies. Un vētras ietekmē pārplūdusī un ledus aukstā Abava nav nekāda joka lieta. Panikā tika ķertas un grābtas vestes, uz kurām bija sēdēts “lai dibenam ērti”, telefoni tika zaudēti un mantas izmērcētas – izņemot tās laimīgās olas, kas sēdēja drošībā plastmasas kārbiņā. Pateicoties sešiem varoņiem, kas cīņā ar nātrēm, dubļiem un aukstumu uzvarēja, arī laiva tika glābta.

Rezumējot, laivošanas brauciens bija piepildīts ar piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, bet viss ir labs, kas labi beidzas. Un beigu galā, tieši šādi izaicinājumi satuvina mūs visvairāk, un atgādina ka dzīvē ir kā laivu braucienā, kur viss ir mainīgs un neparedzams un kopā vienmēr jautrāk. Un pats svarīgākais – vienmēr velciet vestes!