Šie ~10km Tebras šovasar droši vien kādam tūkstotim laivotāju palika aiz muguras. Strauja, interesanta, bez liekiem čakariem (laivu stiepšanas pa krastiem). Forša izvēle laivu braucienam rudenī, ziemā un pavasarī!
Turaids
p.s. paldies I.Ramanei par kompāniju laivā un Redzēt Debesis par iniciatīvu.
Ūdenstūristu iecienītā Irbe novembra beigās bija klusa un aizmirsta. Krastu kāpās vējš aizpūtis jau labu laiku ciet visas laivotāju vasarā iemītās pēdas. Rudens lietavās pārplūdusi, un tomēr spējusi saglabāt savas unikālās saliņas. Tukša no cilvēkiem. Tāda lūk slavenā Kurzemes upe ir ziemā.
Mūsu izvēlētais maršruts bija 31km. Starts no Irbes mežniecības – finišs Baltijas jūra. Tam nepieciešamas bija divas dienas un viena nakts.
Paldies visiem Irbes ekspedīcijas dalībniekiem par lielisko kompāniju, Guntim par fantastiskajām vakariņām, kā arī Reinim par izlīdzēšanu ar auto pārbraucienu!
Turaids
Sventāja. Piecus gadus (1918-1923) par šo zemi atbildīga bija Latvija. Vēlāk pēc peripetijām, kurās iesaistīts ir kāds angļu profesors, ministri, pētījumi un zemju barteri, Sventājas upes lejtece nonāk atpakaļ lietuviešiem. Un droši vien, ka tā tam loģiski vajadzēja arī būt. Tas gan 21.gs. netraucē mums 18.novembrī atcerēties šīs zemes kā „reiz mūsu”.
Atšķirībā no latviešu jūras upēm, šodien Sventājas leja izskatās ļoti industrializēta. Katrā ziņā tūrisma nozare iespraukusies te gandrīz katrā brīvajā kaktā. Krasti nobūvēti ar dažāda izmēra, kvalitātes un paskata būdām. Acīmredzot, vasaras mēnešos te sabirst tūkstošiem jūru redzēt izslapušie lietuvieši. Ne tikai krasti, patiesībā, arī pati upe piebāzta ar viss kaut ko. Paštaisītas laipas, trepes, pontoni, laivas, katamarāni, pārvilktas troses un tilti. Un arī tīkli. Lai rudenī tiktu cauri sveiks un vesels, lasim te nepieciešama krietna deva veiksmes, jo venteri salikti no sirds un patikas. Tie, kuri netiek pie tīkla, met vizuli. Tik koncentrēta: rotiņu, vobleru un gumijas zivju kolekcija kokos nebija vēl redzēta.
Interesanta ir Sventājas osta jeb vieta, kur upe ietek jūrā. Lai arī mūsu kaimiņi ir investējuši pamatīgus līdzekļus ostas attīstībā, daba ņem virsroku. Vētras regulāri aizpūš upes grīvu, un šobrīd Sventājas ostā var iebraukt vien motorlaivas. Varbūt tā arī ir labāk. Vismaz man šīs lietuviešu neuzvarētās zemes Sventājā patika vislabāk.
Turaids
Pozitīvisms, daudz labu vārdu un visu laiku lielākais dalībnieku skaits. Tā šī gada kartupelis paliks mūsu atmiņās. Cerams, ka līdzīgas emocijas guva arī visi pārējie, kuri nenobijās no rudens salnām un 10. oktobra rītā devās baudīt Bārtas upes ainavas. Mums liels prieks, ka visi laivotāji ne tikai „uz papīra” ievēroja aicinājumu upi nepārvērst par krogu, vairums no Jums sportisko azartu aizstāja ar atpūtas režīma ātrumiem. Īpaši vēlamies atzīmēt fantastiskos Grobiņas džentelmeņus – Reini Kamparu un Dagni Dambergu. Jūs pasauli darāt skaistāku!
Teiciens „vilks paēdis, un kaza dzīva” uz 7. „Bārtas kartupeli” gan neattieksies. Havjeram un viņa meksikāņu bandai izdevās lauzt stereotipus par to, ka kazas gaļa un grūbas pie pārtikas produktiem pieskaitāmi vien nosacīti. Bija garšīgi! Kā ierasts, „kartupelī” vēdera baudām atvēlēta īpaša loma un šogad tradicionālajām Nīcas čiekuros kūpinātajām butēm klāt nāca Sīpolu smalkās stores (kūpinātas) un izcila mājas vīna degustācija. Savukārt daži paspēja Ziemassvētku dāvanas atrast turpat blakus esošajā „Redzēt Debesis” jūras rotu stendiņā.
Šogad īpaša vieta tika atvēlēta Nīcas tautas tērpam. Tam veltīta bija arī kartupeļa viktorīna. Vai nav interesanti, ka starp Anglijas karalienes kāzu dāvanām ir atrodams arī Nīcas tautastērps? Un izrādās, ka bez slavenā Nīcas kroņa ir vēl viens – nepelnīti piemirstais un elegantais Vizuļu vainags!
Visbeidzot, kā tika sadalīti maisi ar kartupeļiem un kas tika pie ķirbja par nopelniem ūdenstūrisma veicināšanā. Ja maisu sadali nosaka sausi fakti, tad oranžā dārzeņa īpašnieku palīdz mums noskaidrot slapji darbi. Mūsu šī gada īpašais ūdenstūrists ir Māris Deklaus. Cilvēks, bez kura nav iedomājams neviens „Bārtas kartupelis” (tradicionāli pēdējā vieta laivošanā), tāpat bez viņa neiztikt nevienā rudens/ziemas/pavasara sezonas „Sofijas Laivas” upju ekspedīcijā Latvijā un ārpus mūsu valsts robežām. Paldies par uzticību un novēlam vēl daudz interesantu piedzīvojumu uz ūdens!
Par kartupeļu maisu sadali. Blīvākais dalībnieku skaits kā vienmēr bija jauktajā kanoe klasē. 37 ekipāžu konkurencē ātrāko, precīzāko un erudītāko sakausējumā pirmā vieta nīcenieku komandai „Melderi” (Līva un Vilmārs Melderi), otrajā vietā vēl viens precēts pāris Estella un Itamārs Gūtmanis (Aizputes Gūtmaņi) un godpilnajā trešajā vietā Zigmārs Skudra un Santa Enķūze jeb „Tomātiņi”. Arī večiem maisu sadalē liela loma bija ģimenes saitēm: pirmo vietu ieņēma brāļi Andris un Kaspars Priževaiši („Nu ko mēs šodien ēdīsim”), otrais vēl viens brāļu pāris – Sandijs un Igo Kūlaiņi ar maldinošo nosaukumu „Lēnie”, bet trešie seni klasesbiedri no tālajiem 80-jiem – Oskars Kļava un Raivis Ģenerālis. Smaiļu klasē pirmie liepājnieki „LIM” jeb Māris Kupšis, Ingus Ķemme, Līva Jēkabsone. Aiz sevis atstājot Diānu Ancveriņu un Raivi Kalēju jeb „Aiziet! Punkti nāk mājas!”, un trešajā vietā ierindojās grobiņnieki Raimonds Reinis un Agija Frišmane („Oga Opā – Mellene”).
Un visbeidzot. Viss būtu pilnīgi noteikti savādāk, ja mums šogad nebūtu palīdzējuši tik daudzi atsaucīgie! Mēs sakām paldies Dacei un Mārim, Ingum, Agijai un Jānim, Gitai, Ievai, Lindai un Guntim, Ivetai un Imantam, Čiekuram, Matīsam, Kristapam, Luīzei, Sandrai, Murmuram, Armandam, Natālijai, Mārtiņam, Eižanam, Artūram, Guntim, Ģirtam, Ivo, Initai, Andrim, Ufo, Ivetai un Havjēram, kā arī abiem Karlosiem. Tāpat paldies par atbalstu Nīcas novadam, Nīcas senlietu krātuvei, šprotu fabrikai „Amberfish, biedrībai “BURA” un „Sipoli Design”.
Tiekamies kaut kur, kaut kad uz ūdens! Ja ne ātrāk, tad nākamajā rudenī, kad kartupeļi novākti un zelta rudens jau pienācis.
Turaids un Anna Šēferi
Foto: Luīze Linde
Video: Mārtiņš Linde
Mūzika: Ufo
Šā gada 10. oktobrī 7. reizi norisināsies laivu sacensības „Bārtas kartupelis”, kas aicina aktīvās atpūtas cienītājus no visas Latvijas pēcražas laikā pacīnīties par maisu ar
Read more