„Sens tik sens ir tas stāsts”, „Zilie lini”, „Mežrozīte”… Šiem Raimonda Paula hītiem ir kas kopējs. Pazīstamo dziesmu vārdu autors ir Krotē (Bunkas pagasts) dzimušais un augušais Alfrēds Krūklis (1921-2003).
Read more
Rīva atkal brīva! Vismaz 8km no Gumbu tilta līdz Labragam tā vajadzētu būt šovasar. Abrīnojami, cik daudz spēj izdarīt mazs, bet apņēmības pilns laužu bariņš vienas dienas laikā.
Tie kuri šogad laivos Ventu, šis varētu būt interesants apskates objekts – Skrundas militārā pilsētiņa, kas atrodama pavisam netālu no upes.
Militārā kompleksa būvniecība uzsākta 1964 un pēc pāris gadiem šeit uzsliets ar pirmais „Skrundas lokators” jeb radiolokācijas stacija, ar misiju informēt PSRS militāristus par norisēm debesīs, tai skaitā arī kosmosā. To, ko 1995. gadā Latvijas valsts uzlaida gaisā, bija pēc skaita trešais šeit reiz uzceltais.
Šobrīd pilsētiņa ir atvērta publiskai apskatei. Ievērojot elementārus drošības pasākumus, katram ir iespēja paceļot laikā.
foto: sofijaslaivas.lv
Turpinājām tradīciju un arī šogad pievienojāmies talcinieku pulkam Latvijas sakopšanas dienā. Mūsu pienesums kopējam darbam – savākti Toseles upes (Bārtas upes pieteka, Nīcas novads) krasti. Lai arī Tosele pilnīgi noteikti nav no tām upēm, kas būtu meklējama ūdenstūristu „ēdienkartē”, kultūrslānis tās krastos bija pamatīgs. Galveno piesārņotāju top3 šajā upē, spriežot pēc mūsu atradumiem: makšķernieki, autotūristi/piknikotāji un kāzinieki! Ja pirmie divi uz upēm grēko hroniski, tad trešajai kategorijai varbūt varētu vien pārmest šķūņu atslēgu likšanu uz tiltiem pār tām. Izrādās, jaunajiem preciniekiem dažreiz patīk iemest upēs arī pa pudelei. Vienu tādu ar zīmīti (diemžēl ne līdz galam izlasāmu) šajā talkā atradām arī mēs!
Paldies visiem, kuri piedalījās. Paldies Nīcas novada domei un biedrībai „Bura” par atbalstu. Mēs kopā padarījām lielisku darbu!
Foto: sofijaslaivas.lv
Turpinot mazo Kurzemes upju ziemas seriālu, braucām skatīt Līgupi. Pašos Latvijas dienvidrietumos esošās upes maršrutu apvienojām ar vēl diviem ūdensceļiem: Parupes – Līgupes + Papes kanāliem un beigu beigās sanāca mums nedaudz virs 12km trīs dažādas ūdenstilpnēs vienā dienā.
Lai arī bijām gatavi, ka braucot ūdeņus, kuri vasarā sastopami vien uz jāņusētas kartes sagaidīs mūs koki un bebru dambji, pārsteidzoši, bet bažas nepiepildījās. Pati Līgupe no Liepājas/Klaipēdas šosejas tilta līdz pat atzaram ar Paurupes kanālu ir gandrīz brīvi braucama. Upei ir lieliska straume, tā šķiet ir taisnoti un tās krastā esošie alkšņi un bērzi, spītējot Merfija likumiem, krituši nevis upē, bet tai blakus. Tomēr viss tik pasakaini gluži gan nav. Uzņemot kursu uz Paurupes-Līgupes kanālu piedzīvojām ko negaidītu. Ūdens tajā nav atrodams. Šobrīd tas ir nošķirts no upes ar zemes valni. Iespējams, tādejādi tiek atrisināts postošu plūdu jautājums blakus esošajā viensētā. Kanāls gan savu resursu savāc no Papes palienām un mežmalām neticamā ātrumā. Jau pēc ~100m ūdens daudzums ir pietiekams laivošanai. Tiesa, mazliet vēlāk gadījās vēl kāds ar laivu nepārvarams šķērslis – ledus. Tas gan saprotams, februāris laukā. Tā nu ledu laužot,un tur kur nevarējām, slidinot laivas, turpinājām savu ceļu uz Papi.
Tie kuri braukuši kanālus laivās, droši vien piekritīs. Tiem visiem ir kāds mīnuss – gari, taisni un vienmuļi. Šis nebija izņēmums, bet ar lielisku bonusu. Papes savvaļas zirgi un tauri neizkāpjot no laivas. Tieši šādu skatu piedzīvojām, braucot šo maršrutu. Lieliska balva, laivotājiem februārī.
foto & teksts: sofijaslaivas.lv, Guntis Ķupis
