Stinšu sacensības 2015


14.februārī Liepājā notika pirmie stinšu svētki pilsētas vēsturē. To ietvaros norisinājās arī sacensības stinšu copē, kuras organizēja „Sofijas laivas”. Nez kā būtu, ja sals Latvijas rietumiem nebūtu gājis šoziem ar līkumu, bet droši vien to mēs uzzināsim pēc gada. Šoreiz vēja pilsētas ūdeņi palika atvērti, un par gurķa zivs lomiem cīņa notika kanālmalā, pulcējot vienkopus 15 komandas.

Spītējot lēnajam dienvidaustrenim, kas šai copei nav tas pateicīgākais vējš, pie stintes mēs tomēr tikām. Eksperimentējot ar mānekļiem un sistēmām, kādam, paša vārdiem sakot, izdevās saķert „pus spaini”. Trauks gan nebija no tiem lielākajiem, bet šis noteikti nav gadījums, kad kvantitātē ir nozīme. Runa ir par Māra Oltes stinšu darbnīcu turpat blakus sacensību norises vietai. Visiem tiem, kuri šoreiz savas makšķeres bija piemirsuši mājās, padomus praksē un teorijā dāsni deva Māris. Un tādu, kas viņu uzklausīja bija daudz, sākot ar smalkām dāmām ādas cimdos, vietējiem ezermalas puikām un beidzot ar zivju copē pudu sāls apēdušiem vīriem.

Pati sacensību makškerēšana izvērtās salīdzinoši mazrezultatīva, un neviens no tandēmiem kilograma atzīmi nepārsniedza. Tiesa piemānīta tika paprāva vēdzele(36cm, 330g), kas garantēja attiecīgi sacensību lielākās zivs titulu komandai „Pabarabanu”, kā arī ducis bušu. Taču šajā dienā galvenā loma tika atvēlēta stintei. Pēc 3h cīņas un visiem svēršanas darbiem tika noskaidrots arī mūsu top3. Ar nepilnu puskilogramu atrāvienu, par pirmajiem valsts stinšu meistariem tika kronēti liepājnieki Jānis un Oļegs Lakstīgalas (Lakstīgalu loms), aiz sevis atstājot Velna večus Artūru Šenbrūnu un Aivaru Domarku (Liepāja) un Auces copmaņus Arti Kalniņu, Jānis Žukovski (Stintes lido). Aucenieki vien par zivs tiesu apsteidza lietuviešus – Tomasu un Artūru Kubilius. Kā gandarījums mūsu kaimiņiem tika atzinība no Liepājas mēra, viņiem pasniedzot savu īpašo balvu. Savukārt Salmo specbalvu – zemledus makšķerēšanas telti, pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, šogad pienācās daudzu Latvijas zivju rekordu īpašniekam – Egilam Dižgalvim. Un vēl par balvām. Pirmo trīs vietu ieguvēji ik mēnesi žurnālu „Copes Lietas” atradīs nu pasta kastītē.

Pēc mačiem, visus dalībniekus pie sava galda savukārt aicināja Havjers Garsija, kurš piepalīdzot abiem šarmantajiem Karlosiem, bija radījis vienreizēji garšīgas pusdienas. Stintes pīrāgs un stinšu zupa beigās izrādījās pat tik garda, ka bez makšķerniekiem vēdera tiesu saņēma vēl pāris simtu liepājnieku un pilsētas viesu! Cerams, baudot maltīti, daudzi nu uzzināja jaunas idejas par šīs zivs pagatavošanas iespējām!

„Sofijas laivas” vēlas pateikties visiem, kur palīdzēja mums šo notikumu īstenot: Liepājas pilsētai un īpaši Zanei Ģirnei. Pavāriem Havjēram, Žagaram un Karlosam. Zivju specam Mārim Oltei. Tiesnešu brigādei: Aivai, Danim, Andrejam, Andrim, Uldim, Renāram un Agrim. Ievai, Mārtiņam un Imantam par jauno makšķernieku izklaidēm. Mārtiņam un Luīzei par foto un video. Normundam Grabovskim un „Salmo” par vērtīgajiem padomiem sacensību tapšanā un foršajām balvām. Initai un žurnālam „Copes Lietas” par abonementiem. Ģirtam un Co par lielisko telti (un Karostas Cietumam par rezerves telti…). Drēbniekam Bucim. Lui Fonteinam par krēsliem un galdiem. Ēvaldam un biedrībai „Liepājas ezeri” par drošību uz ūdens, savukārt pašvaldības policijai par kārtību krastā. Andrejam un fabrikai „Liepājas Papīrs” par uzlīmēm. Guntim par stintēm un visbeidzot mūsu vecmāmiņai par siltajām zeķēm!

 

Turaids un Anna Šēferi

 

Foto: Luīze Linde

Video: Mārtiņš Linde

 

 

Kāds sirdsstāsts


16.novembrī(2014) laužoties ar laivām cauri, Virgas upes alkšņu brikšņiem uzgājām jeb pareizāk uzlaivojām kādu interesantu atradumu. Papīra sirdi. Spriežot pēc uzrakstiem uz tās, atlidojusi pie mums no Holandes ar vēsti, ka tieši pirms gada(31.okt.2013.) kāzas svinējuši Angelique un William. Atradums ieintriģēja un nolēmām abus uzmeklēt. Tas arī izdevās. Izrādās, pavisam vienkārši, balti baloni gaisā palaisti viņu kāzu dienā Kesterenes pilsētā, tādejādi pasaulei pavēstot par abu svinīgo brīdi. Ja pieņemam, ka balons devies taisnā virzienā uz Virgu (un kur gan citur tam lidot), veiktais attālums ir 1200km. Visdrīzāk gan tika izmests arī kāds līkums un lidojums bijis garāks. Bet tas šķiet nav vairs tik būtiski jo vēst tika nodota!

Šobrīd holandiešu sirds gatavojas jau savam atpakaļ „lidojumam”.

 

Foto nr.1. Sirds palaišanas brīdis. Kersterene (31.10.2013.)

Foto nr.2. Precīza sirds “nolaišanās” vieta Virgas upē (16.11.2014.)

 

Foto: Angelique, William, Turaids

 

1.janvāris Durbes upē


Atsaucāmies uzaicinājumam un gada pirmo dienu ielaivojām Durbē. Protams, dīvaini bija ne tikai laivot tādā datumā (darīts gan bija jau iepriekš), bet arī atrasties upē, kad tās lielāko daļu sedz ledus kārta. Sajūtas lieliskas. Šļūcām pa ledu, satikām bebru, aizstaigājām līdz Sēku dižozoliem (noteikti jāapskata laivojot šo upi, meklē atzīmi „10km” upes kreisajā krastā) un izbaudījām Rolfa un Ingrīdas aka Redzēt Debesis viesmīlību.

p.s. Nevajag baidīties laivot ziemā. Tā ir iespēja iegūt lieliskas sajūtas un vēl lieliskākās atmiņas.

 

foto: Turaids Šēfers