Author: sofija

Lielākā daļa upes posmā no Rīvas ciema līdz Labragam ir ļoti līkumota un koku ieskauta. Milzu egļu sakritumi pasargājuši to no uzmācīgiem tipiem laivās, tādēļ upe joprojām ir stipri pirmatnēja.

Read more

Esam uzzinājuši par papenieku dīvaino paradumu augstus viesus ietīt dvieļos, noskaidrojuši, ka jūrā pie brangiem mencu lomiem var tikt, zvejojot Papes kalvā. Iespējams, kāds varēs pastāstīt tagad savam paziņam Rucavā vai Papē no kurienes cēlies viņa uzvārds Ašmanis, jo Papes ezera ziemeļgalā reiz slējusies muiža, kas vecajās kartēs atzīmēta kā Pirathof (jeb Pirātu osta) un vietējie kuģu laupītāji esot bijuši tik naski sava aroda pratēji, ka iesaukti par ašmaņiem! Un varbūt pat kāds tagad zin, kur šobrīd atrodas vecā Papes kapteiņa Jāņa Zemtura Anglijas karaļa dāvātais sudraba tālskatis… Par tālskati mums informācijas nav, bet zināms ir kas cits – trīs šī gada viktorīnas „Saliec Papes puzli” uzvarētāji.

Kas lēni nāk, tas labi nāk jeb iesūtot atbildes pēdējiem, par viktorīnas uzvarētājiem kļuvusi Draudzīgā Aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas 12A klase. Viņi vienīgie no visiem dalībniekiem atrada pareizos variantus 20 jautājumiem par un ap Papi un godam nopelnīja pirmo vietu. Interesanti, ka arī šogad mūsu viktorīnā otrie kārtējo reizi paliek mazā, bet ņiprā un erudītā Sikšņu pamatskolas 9klase, savukārt trešā vieta pienākas Dzērves pamatskolas 8.klasei. Abas klases ir kļūdījušās vienā jautājumā, taču Sikšņu pamatskola otrie, jo no viņiem e-pastu saņēmām nieka 10h ātrāk!

Noteikti sazināsimies ar visiem trim uzvarētājiem, lai vienotos par balvu nodošanas vietu un laiku.

Sofijas Laivas vēlas pateikt lielu paldies visiem, kuri iesūtīja mums savas atbildes. Mēs novērtējām Jūsu ieguldīto laiku un spēkus un ceram, ka tiešām uzzinājāt ko sev interesantu un paliekošu, meklējot informāciju par šo jauko Latvijas dienvidu maliņu – Papi.

Un vēl. Sofijas Laivas saka lielu paldies cilvēkiem, kuri palīdzēja mums un atbalstīja šīs viktorīnas tapšanā: Rucavas novadpētniecei Guntai Timbrai (Rucavas bibliotēka), Ditai Vasiļjevai („Čili Pica”), Intam Mednim (Dabas parks „Pape”) un Mārim Oltem par retvītu!

Lai veicas arī turpmāk un uz tikšanos,

Turaids Šēfers

Viktorīnas “Saliec Papes puzli!” pareizās atbildes.

Tālajos 80os Bārtas upi sev atklāt devās studentu grupa no Ukrainas. Par to, kā viņiem klājies, daudz liecību nav, vien kāds mazs, interesants rakstiņš tā laika Liepājas pilsētas galvenajā avīzē „Komunists”. Versijas par to, kur palika ģeogrāfijas fakultātes studenti no Harkovas, ir vairākas. Viena no tām, ka ukraiņi apmaldījušies Bārtas mežos un vēlāk devušies augšup pa Vārtājas krācēm līdz beidzot sveiki un veseli atrasti netālu no Skrundas. Cita – saistīta ar Dūkupju Veču, kas viena dzīvojusi netālu no Bārtas Dūkupjiem – vietā, kur milicija uzgāja studentu pamestās laivas. Veča dzīvoja savrupnieces dzīvi un tiek uzskatīts, ka bija pēdējā, kura redzējusi laivotājus. Tā kā vietējiem sieviete šķitusi dīvaina, tā iemantojusi nelāgu slavu. Citi to dēvējuši pat par raganu. Ātri paklīda runas, ka ukraiņu studentu pazušana ir saistīta ar veco dāmu. Lai kā ar nebūtu, neilgi pēc mīklainā gadījuma, večas mājas nodega, bet pati pazuda bez pēdām.

Mūsdienās, nekas vairs neliecina par šiem mulsinošajiem, 30 gadus vecajiem notikumiem. Ja nu vienīgi pamestās krāsmatas netālu no Dūkupju ūdenskrituma…