Bārtas večas projekts

Tālajos 80os Bārtas upi sev atklāt devās studentu grupa no Ukrainas. Par to, kā viņiem klājies, daudz liecību nav, vien kāds mazs, interesants rakstiņš tā laika Liepājas pilsētas galvenajā avīzē „Komunists”. Versijas par to, kur palika ģeogrāfijas fakultātes studenti no Harkovas, ir vairākas. Viena no tām, ka ukraiņi apmaldījušies Bārtas mežos un vēlāk devušies augšup pa Vārtājas krācēm līdz beidzot sveiki un veseli atrasti netālu no Skrundas. Cita – saistīta ar Dūkupju Veču, kas viena dzīvojusi netālu no Bārtas Dūkupjiem – vietā, kur milicija uzgāja studentu pamestās laivas. Veča dzīvoja savrupnieces dzīvi un tiek uzskatīts, ka bija pēdējā, kura redzējusi laivotājus. Tā kā vietējiem sieviete šķitusi dīvaina, tā iemantojusi nelāgu slavu. Citi to dēvējuši pat par raganu. Ātri paklīda runas, ka ukraiņu studentu pazušana ir saistīta ar veco dāmu. Lai kā ar nebūtu, neilgi pēc mīklainā gadījuma, večas mājas nodega, bet pati pazuda bez pēdām.

Mūsdienās, nekas vairs neliecina par šiem mulsinošajiem, 30 gadus vecajiem notikumiem. Ja nu vienīgi pamestās krāsmatas netālu no Dūkupju ūdenskrituma…